iklan

DILI

MAE sei distribui materiál konstrusaun UKL+ ba benefisiáriu iha agostu

MAE sei distribui materiál konstrusaun UKL+ ba benefisiáriu iha agostu

Ministru Administrasaun Estatál (MAE), Miguel Pereira de Carvalho. Imajen/TATOLI.

DILI, 14 jun 2022 (TATOLI)–Ministru Administrasaun Estatál (MAE), Miguel Pereira de Carvalho, hateten Uma Kbiit laek Plus (UKL+) ne’e ekipa MAE sei distribui materiál konstrusaun ba benefisiáriu sira iha fulan-agostu 2022.

Notísia Relevante: Governu sei identifika uma-kain 6.000 sai benefisiáriu UKL+

“Ha’u espera iha jullu nia-laran ita identifika ona benefisiáriu, nune’e iha agostu nia-laran ita bele distribui ona materiál konstrusaun ba benefisiáriu sira iha munisípiu,” Governante ne’e hateten ba Agência TATOLI, iha salaun Delta Nova, Comoro, Dili, segunda ne’e.

Iha fulan-jullu tinan ne’e, ekipa MAE sei tuun ba terenu atu halo identifikasaun ba komunidade nia uma iha Teritórriu Nasionál, hafoin ne’e iha fulan-setembru bele halo ona konstrusaun UKL+ ba benefisiáriu sira.

Diretór Jerál Dezenvolvimentu Rurál Ministériu Administrasaun Estatál (MAE), Rosito Guterres, hateten programa UKL+ fahe ba tipu A mak uma ne’ebé aat totál no persiza halo kontrusaun foun, maibé tipu B ne’e ba uma ne’ebé aat kmaan, persiza reabilitasaun hanesan troka kalen sira ne’ebé aat ona no seluk tan.

“Ita-nia estimativa ba UKL+ tipu A ne’e benefisiáriu hamutuk 1.000 no UKL+ ho tipu B ita sei identifika benefisiáriu hamutuk 5.000, maibé ida-ne’e ita fahe de’it materiál ba sira depois mak sira halo mesak,” Rosito hateten.

Kona-ba benefisiáriu hosi UKL+ ho tipu A, nia esplika, Governu sei aloka osan hamutuk $3.000 ba kada uma-kain hodi halo kontrusaun.

Atu identifika uma-kain rihun 6 ne’e, tuir nia, autoridade lokál sira sei halo enkontru hamutuk ho Administradór Postu hodi identifika uma-kain sira-ne’ebé merese duni atu hetan programa UKL+ A no UKL+ B, maibé desizaun ne’e sei foti liuhosi asembleia.

“Prosesu identifikasaun hanesan maibé nia modellu mak la hanesan tanba UKL+ tipu A haree liubá uma aat totál no ita uza nafatin prosesu UKL tuan nian katak ita konstrui tiha mak entrega ba na’in maibé UKL+ B, ita fó de’it zinku, pregu no seluk tan ba sira mak sira halo mesak,” nia haktuir.

Atu implementa programa ne’e mak daudaun ne’e Governu liuhosi Ministériu Administrasaun Estatál (MAE) kria ona matadalan UKL hodi sensibiliza informasaun ba administradór molok ezekuta planu ne’e iha fulan-agostu 2022.

Entretantu, orsamentu retifikativu ne’ebé Parlamentu Nasionál aprova no hetan ona promulgasaun hosi Eis Prezidente Repúblika Francisco Guterres Lú Olo hodi finansia medida komplementár 13 ho nia alokasaun orsamentu mak hanesan;

  1. Kriasaun Fundu Veteranu ho orsamentu alokadu biliaun $1;
  2. Atribuisaun pagamentu désimu terseiru $200 ba kada família (eseptu funsionáriu públiku sira) ho orsamentu alokadu millaun $ 70;
  3. Uma Kbiit Laek Plus ho orsamentu alokadu millaun $25;
  4. Bolsa estudu ba mellor graduadu estudante ensinu báziku no sekundáriu ho orsamentu alokadu millaun $ 7,5;
  5. Programa Mão de Obra ba Postu Administrativu millaun $7,2;
  6. Kafé no subsídiu ba kafé Laku teen ho orsamentu alokadu millaun $ 6,4;
  7. Pagamentu ba diferensa remunerasaun PNTL nian ho rejime salarial foun, ba mmnbru PNTL 4.096 ho orsamentu alokadu millaun $ 5,1;
  8. Harii sede artemarsiál no rituál millaun $ 2,5;
  9. Programa eskola iha uma ho orsamentu alokadu millaun $ 2,1;
  10. Internet gratuita iha eskola sira millaun 1,1;
  11. Subsídiu akomodasaun ba PNTL no F FDTL ho orsamentu alokadu millaun $ 1,9;
  12. Estabelesimentu sekretária ba asuntu trabaladór exterior no komunidade Timor oan iha diásporarihun $ 500;
  13. Empregu ba mellór alunu universitáriu sira rihun $ 437,5.

Liuhosi proposta Orsamentu Retifikativu ne’e, Governu propoin ba Parlamentu Nasionál atu halo reforsu finanseiru ba iha títulu Dotasaun Ba Governu Tomak no kria Programa foun hanaran medida orsamentu komplementár no ida-ne’e Governu halo atu labele book ka muda estrutura orsamentu pur programa.

Orsamentu Retifikativu ne’ebé Governu aprezenta ho intensaun atu redús impaktu ekonómiku ba Timor-oan sira kauza hosi situasaun ekonómiku internasionál no aumentu substansiál taxa inflasaun ne’ebé sa’e ba beibeik.

Jornalista : Osória Marques

Editór       : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!