iklan

NASIONÁL, POLÍTIKA

Meza PN baixa proposta tratadu proibisaun arma nuklear ba Komisaun A

Meza PN baixa proposta tratadu proibisaun arma nuklear ba Komisaun A

Plenaria Parlamentu Nasional. Imajen Tatoli Antonio Goncalves.

DILI, 04 abríl 2022 (TATOLI)—Presidente Parlamentu Nasional, Aniceto Longuinhos Guterres Lopes, hateten meza Parlamentu Nasionál baixa ona proposta rezolusaun rua ba iha Komisaun A ne’ebé mak trata asuntu kona-ba Negósiu Estranjeiru, Defeza no Seguransa atu fo sira-nia relatóriu no paresér iha prazu loron 15 nia laran.

Notísia Relevante: Governu aprova rezolusaun adezaun Timor-Leste ba tratadu proibisaun arma nuklear

Proposta rua refere ne’e mak hanesan Tratadu ba Proibisaun Arma Nuklear no Mobilidade entre Estadu Membru Komunidade País Lingua Portugeza (CPLP).

“Meza Parlamentu Nasionál baixa ona proposta rezolusaun Parlamentu Nasionál nian rua ba iha komisaun A ho objetivu atu aprezenta relatóriu no paresér durante loron 15 nia laran,” Presidente Parlamentu Nasional ne’e deklara iha sesaun plenária, iha Parlamentu Nsional, segunda ne’e.

Hafoin termina aprezentasaun relatóriu no paresér iha Komisun B mak Parlamentu Nasionál sei halo ratifikasaun ba proposta rua ne’e iha tempu badak nia laran.

Antes ne’e, Timor-Leste (TL) nu’udar nasaun ida hosi estadu membru 122 Organizasaun Nasaun Unida (ONU) sei asina proposta tratadu ida kona-ba proibisaun arma nukleár iha Sede ONU, Nova Iorke.

Tuir komunikadu ne’ebé ajénsia Tatoli asesu, rejistu ba asinatura iha loron 20 setembru tinan ne’e, Estadu ne’ebé mak asina ona kompromete situasaun saida de’it sei la dezenvolve, prova, prodús, fábrika, hetan, soin ka rai arma nukleár ka dispozitivu esplozivu nukleár sira seluk.

Timor-Leste envolve iha esforsu bandu arma nukleár ne’ebé tulun ona hodi prodús deklarasaun konjunta komisaun dahuluk ONU iha 2013 kona-ba konsekuénsia umanitária ba arma nukleár ne’ebé hateten esplozaun arma nukleár mak ho forma asidentál, kálkulu ida-ne’ebé mak sala ka ho forma deliberada, iha efeitu ne’ebé lori estragus (katastrófiku).

Esforsu sira hotu tenke halo hodi hamenus ameasa ba arma sira-ne’ebé bele hamate ema barak.

Deklarasaun ne’e hanesan pasu ida hosi pasu lubun hodi halo proposta kona-ba tratadu ne’ebé oras ne’e hetan aprovasaun. Tuirmai, atu garante númeru boot ba asinatura estadu membru sira durante no hafoin asembleia jerál ONU fulan-setembru.

Pozisaun TL la’o nafatin tuir defesa no dame ne’ebé deklara iha 2014 hosi eis Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão.

“Hatan ba krize sira-ne’ebé mak umanidade hasoru labele agrava hodi hakarak atu hakotu funu liuhosi funu maibé tenke hakarak harii mundu ida ho dame liuhosi diálogu no hosi esforsu ida ne’ebé makaas liu fali ema nia kbiit, karik presiza, atu hatán ba kauza hosi problema sira-ne’ebé lori ba terrorizmu, ba rasizmu, ba estrimizmu no ba intoleránsia,” Xanana hateten.

TL partisipa ona iha Tratadu Não Proliferação Nuclear, Tratadu Proibição de Minas, no Convenção sobre as Armas Biológicas e Tóxicas.

Portavós Governu, Ministru Estadu Prezidensia Konsellu Ministru, Agio Pereira hateten TL iha razaun atu orgullu ba ninia kontributu proposta tratadu ida ne’e.

“Nu’udar nasaun ne’ebé koñese ona fitar funu nian, ita tenke hamriik metin entre sira ne’ebé laiha dúvida, defende toleránsia no dame,” nia dehan.

Antes ne’e mos, iha loron 09 fevereiru, Governu liuhosi reuniaun ezekutivu, aprova Projetu ba Proposta Rezolusaun Parlamentu Nasionál, ne’ebé aprezenta hosi Ministra Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), Adaljiza Albertina Xavier Reis Magno, ba ratifikasaun akordu mobilidade entre Estadu membru Komunidade País Lian Portugés (CPLP, sigla portugés).

“Akordu ne’e hanesan kuadru ne’ebé estabelese baze legál kona-ba oinsá sei harii mobilidade no sirkulasaun boot liu iha espasu CPLP nian no permite atu promove fasilitasaun ba sirkusaun sidadaun hosi país membru iha espasu CPLP,” Ministru Prezidénsia Konsellu Ministru, Fidelis Manuel Leite Magalhães.

Akordu ne’e aprova ona iha reuniaun Konsellu Ministru CPLP ba da-26, ne’ebé hala’o iha Luanda, Angola, iha loron 16 jullu 2021.

“Momentu ne’ebá Timor-Leste reprezenta hosi Vise Primeiru-Ministru no Ministru Planu no Ordenamentu, asina tiha iha ne’ebá no lori mai Timor-Leste. Ita hanesan nasaun ne’ebé mak hola parte ba CPLP,” Ministru akresenta.

Nune’e, hafoin Governu aprova akordu ne’e, sei haruka ba Parlamentu Nasionál hodi halo ratifikasaun.

Jornalista : Domingos Piedade Freitas

Editór       : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!