iklan

NASIONÁL, EDUKASAUN, POLÍTIKA

OJE 2022, FDCH prevee millaun $12 finansia programa haat

OJE 2022, FDCH prevee millaun $12 finansia programa haat

Osan Dollar Amerikanu. Imajen/Espesiál

DILI, 08 novembru 2021 (TATOLI)—Parlamentu Nasionál liuhosi Komisaun G trata asuntu  Edukasaun, Juventude, Kultura no Sidadania halo audiénsia públika ho Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Humanu (FDCH) kona-ba proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2022

“OJE 2022, FDCH prevee millaun $12 ne’ebé foku ba programa formasaun profisionál, formasaun tékniku no bolsa estudu,” Diretór Ezekutivu FDHC, Hermengildo da Silva Perreira, hateten ba jornalista sira hafoin halo audiénsia públika iha Parlamentu Nasionál, segundu ne’e.

Planu tinan oin, bolsu estudu programa hakbiit ba estudante 1000-resin hosi universidade sira iha rai-laran no bolsa parsiál loké ba ema na’in-56 ne’ebé sei hahú formasaun lian portugés, bolu ano zero, hodi prepara hafoin hahú prosesu oinsá atu ba eskola iha nasaun Komunidade Ko’alia Lian Portugés (CPLP, siglá portugés).

Tuir dokumentu livru 6 fundu espesiál OJE 2022, Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu (FDCH, siglá portugés) prevee $12,000,000, ne’ebé aloka de’it ba bens servisu $12,000,000, saláriu vensimentu, kapitál menór, kapitál dezenvolvimetu no transferénsia públika laiha.

Hosi orsamentu ne’e sei finansia ba programa haat, sub-programa 23 no atividade 62.

Orsamentu bazea programa

Programa formasaun profisionál sei gasta $1,027,800, programa treinamentu tékniku sei gasta $3,567,543, programa bolsa estudu sei gasta $6,533,064, programa formasaun ho tipu sira seluk sei gasta $871,593.

Programa formasaun profisionál ho nia outcome formasaun profisional ho kualidade disponivel ninia sub-programa língua ho atividade mak sei hala’o treinamentu ba joven kona-ba língua estranjeiru hodi buka oportunidade servisu iha esteriór.

Sub-programa sentru formasaun nia atividade treinamentu ba joven sira iha área indústria.

Programa formasaun téknika nia outcome rekursu umanu iha setór estratéjiku formadu ho kualidade no prontu hala’o servisu.

Sub-pograma formasaun kontinua ba profesór ne’ebé ninia atividade mak formasaun ba profesór terseiru síklu ensínu báziku no ensinu sekundáriu jerál.

Sub-programa língua no nia atividade formasaun língua ba funsionáriu públiku.

Sub-programa formasaun iha área jénerika ho nia atividade formasaun ba funsionáriu públiku iha área jénerika.

Sub-programa formasaun iha área espesializada ho atividade formasaun espesializada.

Enkunatu programa bolsa estudu ho nia outcome rekursu umanu ho kuñesimentu no abilitasaun nesessáriu atu partisipa iha dezenvolvimentu ekonómiku no sosiál iha nasaun.

Sub-programa lisensiatura nia atividade sira mak hanesan bolsa estudu ba veteranu nia oan, bolsa estudu ba públiku, bolsa estudu ba funsionáriu públiku.

Sub-programa mestradu nia atividade bolsa estudu ba públiku, bolsa estudu ba funsionáriu públiku.

Sub-programa doutoramentu (Phd) nia atividade mak fó bolsu estudu ba dosente iha Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL), bolsu estudu ba funsionáriu públiku.

Sub-programa espesialista ho nia atividade bolsu estudu espesialista no sub-programa bolsa parsiál.

Enkuantu, ba fali programa ho tipu formasaun sira seluk ho nia outcome rekursu umanu iha setór estratéjiku espesializadu formadu ho kualidade.

Ninia sub-programa subsídiu ho nia atividade subsídiu ba veteranu nia oan no estudante finalista.

Sub-programa kuadru instituisionál nia atividade estudu, peskiza, fiskalizasaun no seluk tán.

Jornalista : Nelson de Sousa

Editór       : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!