iklan

NASIONÁL, EKONOMIA, HEADLINE, POLÍTIKA

Programa cesta bázika valoriza produtu lokál

Programa cesta bázika valoriza produtu lokál

Produtu Cesta Bázika iha bote-laran Imajen TATOLI/Antónia Gusmão

DILI, 14 jullu 2021 (TATOLI)—Komisaun D ne’ebé trata asuntu Ekonomia no Dezenvolvimentu, konsidera implementasaun programa Cesta Bázika valoriza produtu rai-laran.

Reprezentante Povu iha uma fukun Parlamentu Nasionál (PN) husu Governu liuhosi ministériu implementadór sira tenke halo avaliasaun didi’ak ba implementasaun programa cesta bázika tanba empreza balun halo benefisiáriu sira la kontente.

Prezidente Komisaun D ne’ebé trata asuntu Ekonomia no Dezenvolvimentu, Deputadu Antoninho Bianco, konsidera Cesta Bázika nu’udar programa dahuluk hala’o iha Timor-Leste ho forma diferensa ho nasaun sira seluk hanesan Brazil no Portugál.

“Programa cesta bázika ne’e valoriza produtu rai-laran nu’udar nesesidade bázika, hanesan ai-han no sasán hirak-ne’ebé la’ós ai-haan ne’ebé ita bele prodús iha rai-laran. Tanba ne’e mak Governu sosa produtu rai-laran no fornese fali ba povu hanesan benefisiáriu,” Prezidente Komisaun D informa ba Agência TATOLI, iha fukun, kuarta ne’e.

Nia esplika, vantajen hosi Cesta Bázika mak fó motivasaun ba agrikultór sira serbisu halo to’os, natar, hakiak animál, hodi prodús barak liután.

Nune’e mós garante bem estar no kualidade vida ba benefisiáriu sira-nian, povu tenke hadomi produtu no konsumu no uza sasán ne’ebé Timor-oan rasik prodús, hodi hasa’e kualidade moris.

Tuir dadus ne’ebé Komisaun D hetan hosi Ministériu Agrikultura no Peska, produsaun ai-han seidauk sufisiente. Tanba ne’e kada tinan sei hasai osan sosa sasán importasaun.

Rai potensiál natar no previzaun atu uza (etare)

Rai potensiál natar

(etare)

2018

 

2019 2020 2021 2022 2023
81.022 9,954 13,730 18,550 23,750 40.300 50.000

Fontes: Ministerio Agricultura

Kuantidade foos iha tonelada (demande, produsaun, no feficit) 

Tinan Demande

fos

Produsaun

fos

Deficit

fos

2019 137,949 28,833 109,116
2020 141,274 38,955 102,319
2021 144.679 49.875 94.804
2022 148.165 84,630 63.535
2023 151.736 105.000 46.736

Fontes : Ministériu Agrikultura

Nia esplika, iha Orsamentu Retifikativu iha OJE 2021 prevee millaun $12 atu sosa ai-han rai-laran.

Tuir dadus atuál hosi CLN ne’ebé Komisaun D hetan hatudu katak anualmente Timor-Leste presiza tonelada 139.000. Hosi ne’e kada tinan konsumu tonelada 11.583 no kada ema-ida 109 kilógrama kada tinan.

“Hosi dadus produsaun sasán Cesta Bázika rai laran dezde restaurasaun independénsia to’o agora ita sei dependente ba importasaun barak liu,” nia dehan.

Totál populasaun/benefisiáriu no orsamentu ba Cesta Bázika iha 2020, katak populasaun/benefisiáriu hamutuk 1.503.563 ho montante orsamentu ba Cesta Bázika millaun $70.

Tuir dadus provizóriu ne’ebé Komisaun D asesu hosi Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómiku (MKAE) iha loron 17 maiu 2021, katak benefisiáriu balun ne’ebé distribuidu no pendente ba Cesta Bázika mak hanesn 1.160.025 distribuidu, 343,538 pendente, 383 suku no 1.820 aldeia distribuidu no 69 suku no 414. pendente

Distribuisaun proporsionál tuir munisípiu, postu, suku no aldeia mak hanesan munisípiu 12 no RAEOA, 61 Postu Administrativu NO Sub-Rejiaun 4, 452 suku  no aldeia 2.234 aldeia.

Totál emprezáriu fornsedór cesta bázika iha territóriu nasionál

“Tuir dadus ne’ebé ha’u asesu por volta emprezáriu hamutuk 170 ne’ebé sai fornesedór ba programa cesta bázika, ne’ebé hetan ona pagamentu ho montante millaun $26,” nia dehan.

Entidade implementadora ho regra implementasaun Cesta Bázika mak hanesan MTCI, SECOOP, CLN, MAP no RAEOA. Fahe tarefa tuir suku,  aledia no totál populasaun, ho nian progresu totál  89,2% = 1.160.025.

Prezidente Komisaun D ne’e fó-sai katak, emprezáriu hirak-ne’ebé hetan adjudikasaun nu’udar  ornesedór Cesta Bázika hamutuk 170. Sasán Cesta Bázika tuir regra ne’ebé estabelese, no labele sees hosi regra hodi halakon direitu benefisiáriu sira.

Realidade iha terrenu no problema identifikadu

Tuir dadus no informasaun ne’ebé Komisaun D hetan hosi benefisiáriu balun iha terrenu hanesan:

  1. Emprezáriu barak mak halo distribusaun cesta bázika tuir regra ne’ebé estabelese.
  2. Emprezáriu balun halo distribusaun Cesta Bázika la tuir regra ne’ebé estabelese.
  3. Benefisiáriu balun simu la ho kontente tanba sasán Cesta Bázika ne’ebé sira simu oituan liu, duke direitu ne’ebé tuir ema ida ($25 x2=$50) tenke hetan hanesan temi iha OJE 2020.
  4. Ezemplu benefisiáriu sira (tuir dadus xefe suko cassa 4.653, maibé tuir MAE 4.489), ne’e signifika 164 pesoa seidauk tama lista ba Cesta Bázika.

Fiskalizasaun polítika ne’ebé Komisaun D halo iha suku Cassa, Ainaro iha loron 9 fulan-maiu katak, povu benefisiáriu sira  hetan de’it sasán Cesta Bázika mak hanesan foos plastik ida (1 kg), batar plastik ida (1kg), kafé falun ida, masin falun kiik neen (6), manutolun ualu (8), bimoli botir kiik ida (1), sabaun lifeboy haat (4), rinso boom power falun ida (1), pastadente Colgate ida (1), eskova nehan ida (1) no hand sanitaizer kiik ida (1).

Totál kustu estimativa hosi sasán Cesta Bázika temi iha leten tuir benefisiáriu sira informa ba Komisaun D katak por volta $12.50.

Rekomendasaun

  1. Entidade implementadór tenke tau matan ba emprezáriu fornesedór sira-ne’ebé hala’o responsabilidade ho di’ak tenke valoriza no benefisiáriu fornesedór sira-ne’ebé la hala’o sira-nian responsabilidade ho di’ak no halo foer Governo nia naran tenke fó sansaun.
  2. Entidade implementadór tenke defende ba direitu benefisiáriu, atu nune’e benefisiáriu labele sai fali vítima ba sira-nian direitu rasik.
  3. Benefisiáriu sira nu’udar parseiru dezenvolvimentu tenke serbisu hamutuk tuir regra ne’ebé estabelese, labele aproveita situasaun defísil halakon benefisiáriu Cesta Bázika nia direitu.
  4. Husu atu reprezentante KAK, PDHJ, NGO marka prezensa hodi tau-matan ba distribusaun cesta básika iha suku/aldeia.
  5. Idak-idak halo nian devér hodi hetan no fó buat ne’ebé tuir nia direitu/dever.

Jornalista : Evaristo Soares Martins

Editór       : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!