iklan

DILI

SEII koordena ho MEJD halo advokasia polítika “fila hikas ba eskola”

SEII koordena ho MEJD halo advokasia polítika “fila hikas ba eskola”

Sekretária Estadu ba Igualdade no Inkluzaun (SEII), Maria do Rosário Fátima Correia. Imajen Tatoli/Francisco Sony.

DILI, 28 juñu 2022 (TATOLI)–Sekretária Estadu Igualdade Inkluzaun (SEII), Maria do Rosário Fátima Correia, hateten SEII sei koordena ho Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD) atu halo advokasia polítika “fila hikas ba eskola” ba vítima sira bele asesu ba edukasaun.

“Ha’u simu knar ida-ne’e, ha’u nafatin halo advokasia ba MEJD atu iha tempu badak iha mós polítika fila hikas ba eskola, nune’e bele fó mahon ba ita-nia oan no alin sira-ne’ebé mak afeta no hosi kazu sira hanesan hela iha uma mahon sira atu oinsá kontinua sira-nia prosesu aprendizajen,” nia hateten ba jornalista sira, hafoin halo reuniaun ho komité diretiva spotlight ba tinan ne’e nian, iha Novo Turizmo, Dili, tersa ne’e.

Tanba, nia dehan, SEII nia polítika ne’e bele fó dalan ba MEJD atu bele banati tuir hodi halibur fali vítima feto no labarik feto sira-ne’ebé hela iha uma mahon bainhira hasoru kazu oioin hanesan violénsia doméstika, insestu, asediu seksuál no seluk tan, hodi asesu ba edukasaun.

“Tanba ne’e, SEII iha polítika atu halo advokásia kona-ba fila hikas ba eskola hodi ajuda no tulun vítima sira tanba sira mak futuru nasaun nian,” nia hateten.

Liuhosi programa fila hikas ba eskola mak sai dalan ida hodi ema hotu-hotu bele aprende, nune’e bele kontribu ba dezenvolvimentu nasaun ne’e nian, tanba Governu Timor-Leste lakohi atu tau fali ema ida husik iha kotuk.

Diretora Ezekutiva FOKUPERS, Maria Fátima Pereira Guterres, hateten FOKUPERS sei haforsa polítika fila hikas ba eskola ba vítima sira atu bele asesu edukasaun.

“FOKUPERS kontinua servisu ho MEDJ, atu ita haree oinsá haforsa liután polítika fila hikas ba eskola ba iha vítima sira, sira hapara sira-nia eskola tanba violénsia seksuál, kazu insestu. Tanba to’o iha momentu ida ne’e susar tebes ba iha eskola sira atu simu fila-fali vítima sira-ne’ebé sai vitima ba violénsia bazea ba jeneru,” nia dehan.

Nia dehan, kazu violénsia la’ós akontese de’it ba ema edukasaun naton de’it maibé akontese mós ba ema-ne’ebé nivel edukasaun boot sira.

“Depende mós ba ema nia konsiénsia tanba ita la dehan de’it kazu violénsia doméstika, violénsia seksuál ne’e la’ós de’it akontese ba ema sira-ne’ebé edukasaun menus, maibé mós akontese ba ema sira-ne’ebé edukasaun diak no ekonomia di’ak, depende mós ba ema-nia konsiensia hodi responde ba situasaun sira-ne’e,” nia hateten.

Kazu sira-ne’ebé durante FOKUPERS rejistu hosi tinan 2020 hamutuk 300-resin, iha tinan 2021 rejista 2000-resin no iha tinan 2022 ne’e, husi fulan-janeiru to’o maiu kazu hamutuk 25.

“Kazu hirak-ne’e mós kontinua lori ba iha prosesu legál sira,” nia informa.

To’o iha momentu ida-ne’e, nai dehan, dezde FOKUPERS iha uma mahon, kazu sira-ne’ebé númeru boot liu mak kazu violénsia bazea ba jéneru, inklui violénsia doméstika, insestu no violénsia seksuál.

“Númeru kazu ne’ebé boot liu mak violénsia doméstika, tuir ida ne’e kazu abandona, no violénsia seksuál, kazu insestu ho mós seluk tan,” nia dehan.

Jornalista : Osória Marques

Editór       : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!