iklan

NASIONÁL, POLÍTIKA

SEII sei reativa rede referál iha nasionál no munisípiu sira

SEII sei reativa rede referál iha nasionál no munisípiu sira

Fundasaun CODIVA disemina SOGIESC ba parseiru rede referál sira iha RAEOA. Imajen Agência TATOLI/Abílio Elo Nini.

DILI, 08 abríl 2022 (TATOLI)—Sekretária Estadu Igualdade no Inkluzaun (SEII), Maria do Rosário Fatima Correia, hateten iha nia mandatu ne’e sei reativa rede referal iha nasionál no munisípiu sira ho objetivu atu hala’o advokasia ba violénsia hasoru feto no labarik feto iha Timor-Leste.

Nia dehan, durante ne’e rede referál sira la ativu másimu tanba VIII Governu Konstitusionál ne’e hasoru dezafiu sira hanesan pandemia COVID-19, inundasaun no mós situasaun polítika ne’ebé mak dada tempu naruk hodi afeta ba orsamentu Estadu.

“Husi ha’u-nia planu rasik, mesmu ha’u foun, ha’u hakarak iha sorumutu ohin ne’e atu reativa fila-fali rede referral iha nasionál to’o munisípiu sira, oinsá bele iha liña koordenasaun atu tulun labarik feto no inan-feton sira-ne’ebé mak hetan violénsia doméstika, abuzu seksuál, relasaun seksuál, insestu no kazu sira-ne’ebé mak afeta ba abortu,” Governante ne’e hateten ba jornalista sira hafoin partisipa serimónia kona-ba reativa rede referál iha nasionál no munisípiu, iha Salaun Delta Nova, sesta ne’e.

Nia dehan, advokasia sira-ne’e husi sosiedade sivíl halo ona tanba ida-ne’e planu asaun nasionál halo ba dala rua maibé lei kontra violénsia doméstiku seidauk halo revizaun.

Aleinde ne’e, SEII sei buka dadus estatístika iha ALFELA kona-ba kazu violénsia doméstika no jéneru, insestu ne’ebé mak buras iha nasaun ne’e, nune’e hodi hatene saida mak presiza halo hodi hamenus kazu ne’e.

“Tanba informasaun ne’ebé mak rekolla kazu barak liu mak violénsia doméstiku, abuzu seksuál, insestu no abandona, ida-ne’e mak nafatin númeru aas iha ita-nia rain,” nia informa.

Ba future, SEII sei realiza formasaun iha nivel munisípiu no postu sira hodi hatene kona-ba oinsá komunidade nia hanoin ba violénsia ne’ebé sira hasoru, atu sira bele hato’o keixa.

Ba asuntu hirak ne’e, nia parte sei halo konsulta ho Ministériu Públiku no Tribunál Rekursu, atu oinsá haree kazu insestu ne’e bele prevalese mós ba iha Lei Kontra Violénsia ka lae.

“Ida-ne’e hanesan espetativa ha’u-nian atu halo aprosimasaun ba iha autór sira-ne’ebé mak iha Tribunal, hodi bele hetan solusaun ba ida-ne’e,” nia dehan.

Jornalista : Osória Marques

Editór       : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!