
METINARU, 03 agostu 2019 (TATOLI)-Família uma-lisan Susuara, Aldeia Iralafai, Suku Bauro, Postu Administrativu Lospalos, Munisípiu Lautein, entrega ona restu mortál saudozu Pedro Nunes “Keri Laran Sabalae” ba Estadu.
Restu mortál saudozu “Keri Laran Sabalae”, família uma-lisan Susuara entrega direta ba Sekretáriu Estadu Antigu Kombatente Libertasaun Nasionál (SEAKLN), Gil da Costa Monteiro ‘Oan Soru’ iha Jardín Eroi Metinaru, ohin .

Restu mortál ne’e to’o iha Jardín Eroi Metinaru maizumenus tuku 14:00 resin lorokraik ne’ebé simu ho parada militár husi Falintil-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL).
“Ami família Keri Laran Sabalae entrega ba Estadu atu tane nafatin nu’udar líder istóriku ida iha luta klandestina durante tinan 24″, reprezentante família saudozu, Gil da Costa, afirma iha ámbitu entrega restu mortál ba Estadu Timor-Leste, iha Jardín Metinaru, ohin.
Nia relata durante tinan 24, família saudozu “Keri Laran Sabalae” ho Remígio Tilman esforsu ho meiu oioin, maibé la konsege hetan nia ruin tanba ne’e família deside halo tuir kultura hodi lori nia restu mortál hodi entrega ba Estadu.
Nune’e Gil da Costa lori família nia naran agradese ba Estadu tanba bele apoia prosesu termu entrega restu mortál “Keri Laran Sabalae”.
Iha fatin hanesan, maun hosi saudozu, atuál Xefe Bankada Parlamentár hosi partidu Kongresu Nasionál Rekonstrusaun Timorense (CNRT, sigla portugés), Duarte Nunes, husu ba Governu atu halo planu serimoniál hodi hakoi restu mortál ne’ebé sei realiza iha 29 juñu 2020.
“Ami família hakarak atu iha loron 29 juñu 2020, ita tenke haloot, maibé depende ba Estadu nia aseitasaun” katak.
Duarte Nunes relembra katak dezde saudozu nia lakon iha 1995, família hein ho esperansa katak ‘’Keri Laran Sabalae’’ sei mosu mai, maibé to’o agora la mosu, entaun família deside halo serimónia kultura hodi mai entrega ba Estadu.
SEAKLN, Gil da Costa Monteiro “Oan Soru”, agradese ba família tanba entrega ona saudozu “Keri Laran Sabalae’” nia restu mortál mai Estadu atu haloot iha fatin dignu.
“Ita nian Estadu iha devér boot fó valór no tane inklui rekoñese saudozu sira liuliu saudozu Keri Laran Sabalae tanba sira-nia luta no mate mak ita ukun rasik aan,” afirma.
Oan Soru dehan kuaze timoroan barak mate no lakon nia isin ba rai ida ne’e, maibé difisil tebes atu Estadu buka tuir restu mortál idak-idak.
“Ita-nia Estadu difisil atu halo planu buka ruin idak-idak, maibé Estadu fásil halo planu hodi fó rekonesimentu ba sira-nia luta ba libertasaun nasionál”, dehan.
Tanba ne’e, nia husu ba família saudozu “Keri Laran Sabalae” atu hamutuk ho Governu hodi kria planu ida ne’ebé di’ak hodi bele hala’o serimónia funebre ida ne’ebé dignu iha 29 juñu tinan oin.
Lee mós : Keri Laran Sabalae” Nia Istória Luta
Jornalista : Florencio Miranda Ximenes
Editora : Maria Auxiliadora