iklan

NASIONÁL, EKONOMIA

IPK Fevereiru Tun Ba Porsentu 0.1 Kompara Ho Janeiru

IPK Fevereiru Tun Ba Porsentu 0.1 Kompara Ho Janeiru

Diretór Jerál Estatístika Ministériu Finansas, Elias dos Santos Ferreira. Foto/ Mídia MAP.

DILI, (TATOLI) – Diretór Jerál Estatístika (DJE) Ministériu Finansa (MF), Elias dos Santos Ferreira, informa Índise Presu Konsumidór (IPK) fevereiru 2019 iha inflasaun, maibé tun ba porsentu 0.1 bainhira kompara ho janeiru mak porsentu 0.3.

“Se ita kompara janeiru ho dezembru porsentu 0.3, pur tantu tun. Porsentu 0.1 ne’e mai husi modo-tahan iha inflasaun 0.5, maibé ita haree ba foos nia deflasaun porsentu -0.2, ida ne’e hatudu presu merkadoria la’o normál, aléinde ita iha inundasaun, udan, maibé sasán barak liu maka importasaun husi rai-li’ur liuliu foos”, Elias informa iha Kaikoli iha ámbitu lansamentu IPK ohin.

Kona-ba modo-tahan sa’e tanba agora tempu udan, bainhira kompara ho juñu-jullu tinan kotuk hetan deflasaun tanba tempu kolleita modo.

Elias afirma sobre dadus ne’ebé fó sai husi DJE tanba sira bá koleta dadus merkadoria iha munisípiu 12 inklui Rejiaun Espesiál Oekusi hodi foti amostra, nune’e halo komparasaun ba kada fulan presu ne’e sa’e ka tun, nune’e analiza hodi fó sai.

Inflasaun ne’ebé akontese husi porsentu 0.1 ne’e hetan kontribuisaun maioria husi grupu hahán no hemun la’ós alkólika, mas grupu transporte porsentu -0.3 sai hanesan mudansa kontráriu (offset) ba inflasaun grupu hotu.

Grupu hahán no bebida la’ós alkólika sa’e hetan impaktu maioria husi sub-grupu masin-midar, marmelada, bani-been, no confectionery (hahan midar) +1.2%, vejetál +0.5%, susu-been, keiju no manu-tolun +0.4%. Sub-grupu mina no bokur -0.6%, no na’an -0.2% sai hanesan mudansa kontráriu ba grupu hahán no bebida la’ós alkólika.

Iha parte seluk, presu mina internasionál tun -26% iha trimestrál ikus 2018 hodi afeta presu mina transporte iha merkadu rai-laran.

Mudansa persentajen IPK anuál sa’e +1.5% kompara fulan-fevereiru 2019 – fevereiru 2018, hetan kontribuisaun husi grupu hahán no hemun la’ós alkólika +1.3%, alkol no tabaku +9.5%, edukasaun +9.0%, transporte +2.0%, uma +0.8%, rekreasaun no kultura +0.4%. Ekipamentu no manutensaun mobiliáriu uma-laran -0.5%, hatais no sapatu -0.5% no komunikasaun -0.2% sai hanesan mudansa kontráriu ba anuál fevereiru 2019.

Inflasaun tradable (hanesan mudansa presu produtu hotu ne’ebé iha dependénsia maka’as ba kompetisaun merkadu internasionál) laiha mudansa (0.0%) (-0.3%) no non-tradeable (hanesan mudansa presu produtu hotu ne’ebé iha dependénsia ba fatór merkadu doméstiku)-0.4% tun iha mensál kompara fevereiru 2019 -janeiru 2019.

Inflasaun Tradable +1.0% no non-tradeable +0.3% sa’e iha anuál kompara fevereiru 2019 -fevereiru 2018.

Jornalista: Maria Auxiliadora

Editora: Rita Almeida

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!